Kāpēc jāpārstrādā?

Tā kā mēs savus izstrādājumus radām tā, lai tie ilgi kalpotu, kā arī nodrošinām globālu Nokia pakalpojumu tīklu, kas par tiem rūpējas, šie izstrādājumi turpina darboties. Taču daudz mūsu tālruņu vairs netiek izmantoti. Visā pasaulē veiktā klientu aptauja atklāj, ka 44% veco mobilo tālruņu atrodas mājās atvilktnēs un netiek atkārtoti pārstrādāti. Uzziniet no mūsu jaunākās aptaujas, kāpēc tikai 3% cilvēku visā pasaulē nodod savus mobilos tālruņus atkārtotai pārstrādei.

Kāpēc vajadzētu pārstrādāt tālruni, kas netiek lietots? Atkārtotā pārstrāde nozīmē to, ka mums nav jāiegūst un jāpārstrādā tik daudz materiālu jauniem izstrādājumiem, kas ļauj taupīt enerģiju un ķimikālijas, kā arī samazināt atkritumu daudzumu. Ja katrs Nokia lietotājs nodotu atkārotai pārstrādei vismaz vienu nelietot tālruni, kad tā ekspluatācija ir beigusies, kopā mēs ietaupītu gandrīz 80 000 tonnas izejmateriālu.

Atkārtotā pārstrāde dod jūsu tālrunim otru dzīvi

Vai jūsu nelietotais tālrunis aizņem vietu jūsu galda atvilktnē? Ja jūsu mobilā ierīce jums vairs nav nepieciešama, nododiet to mums atpakaļ atkārtotai pārstrādei, un mēs varam tai rast labu lietojumu — 100 procentus jūsu tālruņa materiālu var atgūt un izmantot, lai ražotu jaunus izstrādājumus vai ģenerētu enerģiju.

Mēs sadarbojamies ar rūpīgi izraudzītiem uzņēmumiem, kas atgūst materiālus no tālruņiem un papildierīcēm, ko mēs tiem nododam. Šie uzņēmumi tiek regulāri izvērtēti, lai pārliecinātos, ka tie strādā pareizi un tiem nodotie materiāli tiek pārstrādāti ar atbildību.

Lejupielādējiet šo īso videoklipu (.wmv, 5,75 MB, angļu valodā), kurā ir parādīts, kas ar jūsu tālruni notiek atkārtotās pārstrādes procesā, kā arī mūsu uzziņas minifilmu (.wmv, 16,4 MB, angļu valodā) par atkārtoto pārstrādi.

Dalība labāko rīcības modeļu izstrādē

Nokia atbalsta katra atsevišķa ražotāja atbildības koncepciju. Lai mēs varētu izpildīt savus pienākumus, mums ir nepieciešams, lai citi ieņemtu savu vietu vērtību ķēdē — piemēram, klienti un preču izplatītāji līdzdarbotos, lai novecojušas mobilās ierīces nodotu atpakaļ atbildīgai,atkārtotai pārstrādei. Šāda sadarbība galu galā izveidos situāciju, kurā videi draudzīgu izstrādājumu ražošana, kas nodrošina vienkāršāku atkārtoto pārstrādi, kļūs par vispārpieņemtu praksi, sniedzot patērētājiem, ražotājiem un videi vairāk labuma.

Mēs organizējam atpakaļ nodošanas kampaņas kopš 1990. gadu beigām, kā arī regulāri sadarbojamies ar vides organizācijām un tādām nevalstiskām organizācijām kā Pasaules dabas fonds (WWF), lai informētu patērētājus dažādos pasaules tirgos. Mēs arī sadarbojamies ar citiem mūsu nozares uzņēmumiem, lai uzlabotu atkārtotās pārstrādes standartus.

Nokia arī piedalās daudzos projektos, lai uzlabotu procedūras, kas tiek veiktas ar novecojušiem tālruņiem. Tie ietver MPPI darba grupu, kas ir radījusi pamatu globālajām vadlīnijām attiecībā uz mobilo tālruņu izstrādi, savākšanu, atjaunošanu un pārstrādi. Mēs arī esam StEP (Solving the E-waste Problem) iniciatīvas dalībnieki, kas ir nozares un akadēmiska sadarbība, ko vada ANO Universitāte.

Informācijas izplatīšana par atkārtoto pārstrādi

Lai mēs visi varētu vairāk atkārtoti pārstrādāt, mums ir jādara visiem zināms, ko patiesībā nozīmē mobilā tālruņa atkārtotā pārstrāde un cik to ir vienkārši realizēt. Mēs vēlamies palīdzēt pārvarēt dažas barjeras attiecībā uz tālruņu atkārtotu pārstrādi, piemēram, raizes par to, ka tiks zaudēti tālrunī saglabātie numuri vai fotoattēli.

Šīs barjeras nozīmē, ka pašlaik mūsu savākšanas shēmās nodoto tālruņu apjoms ir ļoti zems; mēs saņemam atpakaļ tikai 3 procentus novecojušo tālruņu. Gandrīz puse no novecojušajiem tālruņiem mētājas nelietoti cilvēku atvilktnēs. Mūsu programmas mēs:pārstrādājam ietvaros mēs palīdzam klientiem, izplatītājiem un mūsu servisa tīklam atdot šos tālruņus atpakaļ atkārtotai pārstrādei.

Kā ir ar atjaunošanu?

Nokia kā uzņēmums nenodarbojas ar atjaunošanu, kā arī pašlaik neatbalsta nekādus atjaunošanas pasākumus, ko veic atjaunošanas uzņēmumi. Tā iemesls ir fakts, ka mums nav nekādas kontroles pār to tālruņu kvalitāti un drošību, kuri tiek tirgoti atkārtoti pēc atjaunošanas. Vēl jo vairāk mēs negribētu redzēt trešās pasaules valstis kā vietu, ko industralizētā pasaule izmanto kā veco tehnoloģiju izgāztuvi. Daudz ilgtspējīgāks risinājums ir pēdējos desmit gados notikušo nozīmīgo tehnoloģisko sasniegumu izmantošana un tādu izstrādājumu piedāvāšana, kuri ir pielāgoti attīstības tirgiem, kuros bieži vien nav atkārtotās pārstrādes infrastruktūras.

Vienlaikus mēs joprojām pilnveidojam savas atpakaļ savākšanas procedūras arī attīstības tirgos.